Мэр Резекне утверждает, что не покупал «платный» орден
Фото: ekrānuzņēmums
Почетный знак общественной организации "Lāčplēsis", который вручается многим латвийским политикам, при желании можно приобрести за деньги. Этот факт выяснили журналисты передачи De facto на телеканале LTV.
https://jauns.lv/raksts/zinas/138298-krievu-referenduma-atbalstitajs-sanemis-lacplesa-goda-zimi
Situācija ir absurda, bet ne pretlikumīga. Fonds „Lāčplēsis” ir sabiedriska organizācija, kura arī savas nozīmītes var dalīt, kam vien vēlas. Tomēr mulsumu rada gan tā nosaukums, gan tas, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas šīs Goda zīmes. Vairākumam, protams, Lāčplēša Goda zīme asociējas ar Latvijas brīvības cīņām, latvisko patriotismu un Lāčplēša Kara ordeni, ar ko gan Bartaševics nevar lepoties.
Fondu, kurš Bartaševicam piešķīris Lāčplēša Goda zīmi, vada sarkanarmijas veterāns Jānis Ivars Kasparsons.
Bartaševica nepatriotiskie izlēcieni
Kasjauns.lv jau vairākkārt ir rakstījis, ka Rēzeknes mērs Bartaševics („Saskaņas centrs”) līdz šim it bieži ir izcēlies gluži vai ar pretvalstiskiem gājieniem.
Pirms pāris gadiem Rēzeknes domes priekšsēdētājs intervijā Lietuvas ziņu portālam delfi.lt izteica atbalstu Kremļa ekonomiskajai ekspansijai Baltijas valstīs un uzsvēra, ka Latvijas valdības nostādnes viņam ir „pie vienas vietas”.
Uz Lietuvas žurnālista jautājumu, kā viņš vērtē Krievijas ekonomisko ekspansiju Latvijā, Bartaševičs atbildēja:
„Mēs esam priecīgi par šo ekspansiju. Galvenais, lai būtu rezultāts. Jūtam, ka Krievijas uzņēmēji izrāda pastiprinātu interesi, un mēs gribam, lai tā sniegtu arī kādus rezultātus. Mēs apzināmies, ka ieguldījumu primārais mērķis ir dot iespēju Krievijas biznesmeņiem nopelnīt. Šajā virzienā arī strādājam. Ja šādu signālu ir izteikusi Krievijas augstākā vadība, mēs par to tikai priecājamies.”
Atbildot uz jautājumu, vai Bartaševiča viedoklim piekrīt arī Latvijas valdība un vai viņš ņem vērā arī savas valsts vadītāju nostādni jautājumā par „Krievijas ekspansiju”, Rēzeknes mērs atbild: „Mēs īpaši nepievēršam uzmanību tam, kādus signālus mums dod Latvijas valdība.”
Savulaik Bartaševičs sarunā ar Kasjauns.lv arī pieļāva, ka Latgalē varētu sākties plaši iedzīvotāju nemieri, protestējot pret sociālekonomisko stāvokli valstī.
Tāpat Bartaševics bija viens no tiem nedaudzajiem Latvijas pilsētu mēriem, kurš parakstījās par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Bartaševics Goda zīmi saņēmis, jo esot „īsts latgalietis”
Rēzeknes mērs Lāčplēša goda zīmi saņēmis par izcilu darbu Rēzeknes pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, kultūras attīstības veicināšanā, Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un garīgo vērtību saglabāšanā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, vēstīja portāls rezekne24.lv.
Fonda prezidents Kasparsons diena.lv atklāja, ka organizācija ir privāta iniciatīva un pārtiek no biedru naudas. Tajā darbojas 11 valdes locekļi, kuri divas reizes gadā - 18. novembrī un 4. maijā - lemj par apbalvojumu piešķiršanu cilvēkiem, kas sekmējuši valsts drošību.
Bartaševicam goda zīme piešķirta, jo viņš daudz paveicis Rēzeknes un Latgales labā. „Viņš ir kārtīgs cilvēks, īsts latgalietis un viņam sāp sirds par Rēzekni, Latgali un Latviju,” skaidroja Kasparsons. Biedrības valdi nav mulsinājusi Bartaševica nostāja divvalodības referendumā, jo viņa nostāja „bijusi pārejoša”.
Dažādos interneta avotos ir atrodama informācija, ka fonds „Lāčplēsis” savus apbalvojumus iepriekš piešķīris daudziem pazīstamām personībām - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jurim Ekmanim, zinātņu doktoram Adrianam Dāvim, inženierim Kārlim Miķelsonam, profesoram Namejam Zeltiņam, akadēmiķim Jānim Stradiņam, Jēkabpils mēram Leonīdam Salcevičam, Dobeles domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam, kā arī daudziem citiem godājamiem sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem.
Kas ir fonds „Lāčplēsis”?
1996. gadā dibinātais Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis” ir visnotaļ savdabīgs veidojums. Tā statūtos ierakstīts, ka fonda uzdevums ir maksimāli sekmēt Latvijas valsts drošību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Tā mērķis ir veicināt aizsardzības un drošības institūciju darbību, nacionālās ekonomikas un kultūras attīstību, kā arī veicināt Latvijas iedzīvotāju, īpaši jaunatnes, patriotisko audzināšanu.
Fonda „Lāčplēsis” vadītājs ir sarkanarmijas, 130. Latviešu strēlnieku korpusa, kas Otrā pasaules karā bija PSRS karaspēka vienība, veterāns Jānis Ivars Kasparsons. Pēdējo reizi Kasparsona skaļākā publiskā uzstāšanās bija šā gada sākumā, kad viņš aicināja nepieļaut leģionāru gājienu uz Brīvības pieminekli.
https://jauns.lv/raksts/zinas/138298-krievu-referenduma-atbalstitajs-sanemis-lacplesa-goda-zimi
Situācija ir absurda, bet ne pretlikumīga. Fonds „Lāčplēsis” ir sabiedriska organizācija, kura arī savas nozīmītes var dalīt, kam vien vēlas. Tomēr mulsumu rada gan tā nosaukums, gan tas, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas šīs Goda zīmes. Vairākumam, protams, Lāčplēša Goda zīme asociējas ar Latvijas brīvības cīņām, latvisko patriotismu un Lāčplēša Kara ordeni, ar ko gan Bartaševics nevar lepoties.
Fondu, kurš Bartaševicam piešķīris Lāčplēša Goda zīmi, vada sarkanarmijas veterāns Jānis Ivars Kasparsons.
Bartaševica nepatriotiskie izlēcieni
Kasjauns.lv jau vairākkārt ir rakstījis, ka Rēzeknes mērs Bartaševics („Saskaņas centrs”) līdz šim it bieži ir izcēlies gluži vai ar pretvalstiskiem gājieniem.
Pirms pāris gadiem Rēzeknes domes priekšsēdētājs intervijā Lietuvas ziņu portālam delfi.lt izteica atbalstu Kremļa ekonomiskajai ekspansijai Baltijas valstīs un uzsvēra, ka Latvijas valdības nostādnes viņam ir „pie vienas vietas”.
Uz Lietuvas žurnālista jautājumu, kā viņš vērtē Krievijas ekonomisko ekspansiju Latvijā, Bartaševičs atbildēja:
„Mēs esam priecīgi par šo ekspansiju. Galvenais, lai būtu rezultāts. Jūtam, ka Krievijas uzņēmēji izrāda pastiprinātu interesi, un mēs gribam, lai tā sniegtu arī kādus rezultātus. Mēs apzināmies, ka ieguldījumu primārais mērķis ir dot iespēju Krievijas biznesmeņiem nopelnīt. Šajā virzienā arī strādājam. Ja šādu signālu ir izteikusi Krievijas augstākā vadība, mēs par to tikai priecājamies.”
Atbildot uz jautājumu, vai Bartaševiča viedoklim piekrīt arī Latvijas valdība un vai viņš ņem vērā arī savas valsts vadītāju nostādni jautājumā par „Krievijas ekspansiju”, Rēzeknes mērs atbild: „Mēs īpaši nepievēršam uzmanību tam, kādus signālus mums dod Latvijas valdība.”
Savulaik Bartaševičs sarunā ar Kasjauns.lv arī pieļāva, ka Latgalē varētu sākties plaši iedzīvotāju nemieri, protestējot pret sociālekonomisko stāvokli valstī.
Tāpat Bartaševics bija viens no tiem nedaudzajiem Latvijas pilsētu mēriem, kurš parakstījās par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Bartaševics Goda zīmi saņēmis, jo esot „īsts latgalietis”
Rēzeknes mērs Lāčplēša goda zīmi saņēmis par izcilu darbu Rēzeknes pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, kultūras attīstības veicināšanā, Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un garīgo vērtību saglabāšanā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, vēstīja portāls rezekne24.lv.
Fonda prezidents Kasparsons diena.lv atklāja, ka organizācija ir privāta iniciatīva un pārtiek no biedru naudas. Tajā darbojas 11 valdes locekļi, kuri divas reizes gadā - 18. novembrī un 4. maijā - lemj par apbalvojumu piešķiršanu cilvēkiem, kas sekmējuši valsts drošību.
Bartaševicam goda zīme piešķirta, jo viņš daudz paveicis Rēzeknes un Latgales labā. „Viņš ir kārtīgs cilvēks, īsts latgalietis un viņam sāp sirds par Rēzekni, Latgali un Latviju,” skaidroja Kasparsons. Biedrības valdi nav mulsinājusi Bartaševica nostāja divvalodības referendumā, jo viņa nostāja „bijusi pārejoša”.
Dažādos interneta avotos ir atrodama informācija, ka fonds „Lāčplēsis” savus apbalvojumus iepriekš piešķīris daudziem pazīstamām personībām - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jurim Ekmanim, zinātņu doktoram Adrianam Dāvim, inženierim Kārlim Miķelsonam, profesoram Namejam Zeltiņam, akadēmiķim Jānim Stradiņam, Jēkabpils mēram Leonīdam Salcevičam, Dobeles domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam, kā arī daudziem citiem godājamiem sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem.
Kas ir fonds „Lāčplēsis”?
1996. gadā dibinātais Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis” ir visnotaļ savdabīgs veidojums. Tā statūtos ierakstīts, ka fonda uzdevums ir maksimāli sekmēt Latvijas valsts drošību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Tā mērķis ir veicināt aizsardzības un drošības institūciju darbību, nacionālās ekonomikas un kultūras attīstību, kā arī veicināt Latvijas iedzīvotāju, īpaši jaunatnes, patriotisko audzināšanu.
Fonda „Lāčplēsis” vadītājs ir sarkanarmijas, 130. Latviešu strēlnieku korpusa, kas Otrā pasaules karā bija PSRS karaspēka vienība, veterāns Jānis Ivars Kasparsons. Pēdējo reizi Kasparsona skaļākā publiskā uzstāšanās bija šā gada sākumā, kad viņš aicināja nepieļaut leģionāru gājienu uz Brīvības pieminekli.
Situācija ir absurda, bet ne pretlikumīga. Fonds „Lāčplēsis” ir sabiedriska organizācija, kura arī savas nozīmītes var dalīt, kam vien vēlas. Tomēr mulsumu rada gan tā nosaukums, gan tas, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas šīs Goda zīmes. Vairākumam, protams, Lāčplēša Goda zīme asociējas ar Latvijas brīvības cīņām, latvisko patriotismu un Lāčplēša Kara ordeni, ar ko gan Bartaševics nevar lepoties.
Fondu, kurš Bartaševicam piešķīris Lāčplēša Goda zīmi, vada sarkanarmijas veterāns Jānis Ivars Kasparsons.
Bartaševica nepatriotiskie izlēcieni
Kasjauns.lv jau vairākkārt ir rakstījis, ka Rēzeknes mērs Bartaševics („Saskaņas centrs”) līdz šim it bieži ir izcēlies gluži vai ar pretvalstiskiem gājieniem.
Pirms pāris gadiem Rēzeknes domes priekšsēdētājs intervijā Lietuvas ziņu portālam delfi.lt izteica atbalstu Kremļa ekonomiskajai ekspansijai Baltijas valstīs un uzsvēra, ka Latvijas valdības nostādnes viņam ir „pie vienas vietas”.
Uz Lietuvas žurnālista jautājumu, kā viņš vērtē Krievijas ekonomisko ekspansiju Latvijā, Bartaševičs atbildēja:
„Mēs esam priecīgi par šo ekspansiju. Galvenais, lai būtu rezultāts. Jūtam, ka Krievijas uzņēmēji izrāda pastiprinātu interesi, un mēs gribam, lai tā sniegtu arī kādus rezultātus. Mēs apzināmies, ka ieguldījumu primārais mērķis ir dot iespēju Krievijas biznesmeņiem nopelnīt. Šajā virzienā arī strādājam. Ja šādu signālu ir izteikusi Krievijas augstākā vadība, mēs par to tikai priecājamies.”
Atbildot uz jautājumu, vai Bartaševiča viedoklim piekrīt arī Latvijas valdība un vai viņš ņem vērā arī savas valsts vadītāju nostādni jautājumā par „Krievijas ekspansiju”, Rēzeknes mērs atbild: „Mēs īpaši nepievēršam uzmanību tam, kādus signālus mums dod Latvijas valdība.”
Savulaik Bartaševičs sarunā ar Kasjauns.lv arī pieļāva, ka Latgalē varētu sākties plaši iedzīvotāju nemieri, protestējot pret sociālekonomisko stāvokli valstī.
Tāpat Bartaševics bija viens no tiem nedaudzajiem Latvijas pilsētu mēriem, kurš parakstījās par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Bartaševics Goda zīmi saņēmis, jo esot „īsts latgalietis”
Rēzeknes mērs Lāčplēša goda zīmi saņēmis par izcilu darbu Rēzeknes pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, kultūras attīstības veicināšanā, Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un garīgo vērtību saglabāšanā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, vēstīja portāls rezekne24.lv.
Fonda prezidents Kasparsons diena.lv atklāja, ka organizācija ir privāta iniciatīva un pārtiek no biedru naudas. Tajā darbojas 11 valdes locekļi, kuri divas reizes gadā - 18. novembrī un 4. maijā - lemj par apbalvojumu piešķiršanu cilvēkiem, kas sekmējuši valsts drošību.
Bartaševicam goda zīme piešķirta, jo viņš daudz paveicis Rēzeknes un Latgales labā. „Viņš ir kārtīgs cilvēks, īsts latgalietis un viņam sāp sirds par Rēzekni, Latgali un Latviju,” skaidroja Kasparsons. Biedrības valdi nav mulsinājusi Bartaševica nostāja divvalodības referendumā, jo viņa nostāja „bijusi pārejoša”.
Dažādos interneta avotos ir atrodama informācija, ka fonds „Lāčplēsis” savus apbalvojumus iepriekš piešķīris daudziem pazīstamām personībām - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jurim Ekmanim, zinātņu doktoram Adrianam Dāvim, inženierim Kārlim Miķelsonam, profesoram Namejam Zeltiņam, akadēmiķim Jānim Stradiņam, Jēkabpils mēram Leonīdam Salcevičam, Dobeles domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam, kā arī daudziem citiem godājamiem sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem.
Kas ir fonds „Lāčplēsis”?
1996. gadā dibinātais Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis” ir visnotaļ savdabīgs veidojums. Tā statūtos ierakstīts, ka fonda uzdevums ir maksimāli sekmēt Latvijas valsts drošību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Tā mērķis ir veicināt aizsardzības un drošības institūciju darbību, nacionālās ekonomikas un kultūras attīstību, kā arī veicināt Latvijas iedzīvotāju, īpaši jaunatnes, patriotisko audzināšanu.
Fonda „Lāčplēsis” vadītājs ir sarkanarmijas, 130. Latviešu strēlnieku korpusa, kas Otrā pasaules karā bija PSRS karaspēka vienība, veterāns Jānis Ivars Kasparsons. Pēdējo reizi Kasparsona skaļākā publiskā uzstāšanās bija šā gada sākumā, kad viņš aicināja nepieļaut leģionāru gājienu uz Brīvības pieminekli.
Situācija ir absurda, bet ne pretlikumīga. Fonds „Lāčplēsis” ir sabiedriska organizācija, kura arī savas nozīmītes var dalīt, kam vien vēlas. Tomēr mulsumu rada gan tā nosaukums, gan tas, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas šīs Goda zīmes. Vairākumam, protams, Lāčplēša Goda zīme asociējas ar Latvijas brīvības cīņām, latvisko patriotismu un Lāčplēša Kara ordeni, ar ko gan Bartaševics nevar lepoties.
Fondu, kurš Bartaševicam piešķīris Lāčplēša Goda zīmi, vada sarkanarmijas veterāns Jānis Ivars Kasparsons.
Bartaševica nepatriotiskie izlēcieni
Kasjauns.lv jau vairākkārt ir rakstījis, ka Rēzeknes mērs Bartaševics („Saskaņas centrs”) līdz šim it bieži ir izcēlies gluži vai ar pretvalstiskiem gājieniem.
Pirms pāris gadiem Rēzeknes domes priekšsēdētājs intervijā Lietuvas ziņu portālam delfi.lt izteica atbalstu Kremļa ekonomiskajai ekspansijai Baltijas valstīs un uzsvēra, ka Latvijas valdības nostādnes viņam ir „pie vienas vietas”.
Uz Lietuvas žurnālista jautājumu, kā viņš vērtē Krievijas ekonomisko ekspansiju Latvijā, Bartaševičs atbildēja:
„Mēs esam priecīgi par šo ekspansiju. Galvenais, lai būtu rezultāts. Jūtam, ka Krievijas uzņēmēji izrāda pastiprinātu interesi, un mēs gribam, lai tā sniegtu arī kādus rezultātus. Mēs apzināmies, ka ieguldījumu primārais mērķis ir dot iespēju Krievijas biznesmeņiem nopelnīt. Šajā virzienā arī strādājam. Ja šādu signālu ir izteikusi Krievijas augstākā vadība, mēs par to tikai priecājamies.”
Atbildot uz jautājumu, vai Bartaševiča viedoklim piekrīt arī Latvijas valdība un vai viņš ņem vērā arī savas valsts vadītāju nostādni jautājumā par „Krievijas ekspansiju”, Rēzeknes mērs atbild: „Mēs īpaši nepievēršam uzmanību tam, kādus signālus mums dod Latvijas valdība.”
Savulaik Bartaševičs sarunā ar Kasjauns.lv arī pieļāva, ka Latgalē varētu sākties plaši iedzīvotāju nemieri, protestējot pret sociālekonomisko stāvokli valstī.
Tāpat Bartaševics bija viens no tiem nedaudzajiem Latvijas pilsētu mēriem, kurš parakstījās par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Bartaševics Goda zīmi saņēmis, jo esot „īsts latgalietis”
Rēzeknes mērs Lāčplēša goda zīmi saņēmis par izcilu darbu Rēzeknes pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, kultūras attīstības veicināšanā, Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un garīgo vērtību saglabāšanā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, vēstīja portāls rezekne24.lv.
Fonda prezidents Kasparsons diena.lv atklāja, ka organizācija ir privāta iniciatīva un pārtiek no biedru naudas. Tajā darbojas 11 valdes locekļi, kuri divas reizes gadā - 18. novembrī un 4. maijā - lemj par apbalvojumu piešķiršanu cilvēkiem, kas sekmējuši valsts drošību.
Bartaševicam goda zīme piešķirta, jo viņš daudz paveicis Rēzeknes un Latgales labā. „Viņš ir kārtīgs cilvēks, īsts latgalietis un viņam sāp sirds par Rēzekni, Latgali un Latviju,” skaidroja Kasparsons. Biedrības valdi nav mulsinājusi Bartaševica nostāja divvalodības referendumā, jo viņa nostāja „bijusi pārejoša”.
Dažādos interneta avotos ir atrodama informācija, ka fonds „Lāčplēsis” savus apbalvojumus iepriekš piešķīris daudziem pazīstamām personībām - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jurim Ekmanim, zinātņu doktoram Adrianam Dāvim, inženierim Kārlim Miķelsonam, profesoram Namejam Zeltiņam, akadēmiķim Jānim Stradiņam, Jēkabpils mēram Leonīdam Salcevičam, Dobeles domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam, kā arī daudziem citiem godājamiem sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem.
Kas ir fonds „Lāčplēsis”?
1996. gadā dibinātais Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis” ir visnotaļ savdabīgs veidojums. Tā statūtos ierakstīts, ka fonda uzdevums ir maksimāli sekmēt Latvijas valsts drošību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Tā mērķis ir veicināt aizsardzības un drošības institūciju darbību, nacionālās ekonomikas un kultūras attīstību, kā arī veicināt Latvijas iedzīvotāju, īpaši jaunatnes, patriotisko audzināšanu.
Fonda „Lāčplēsis” vadītājs ir sarkanarmijas, 130. Latviešu strēlnieku korpusa, kas Otrā pasaules karā bija PSRS karaspēka vienība, veterāns Jānis Ivars Kasparsons. Pēdējo reizi Kasparsona skaļākā publiskā uzstāšanās bija šā gada sākumā, kad viņš aicināja nepieļaut leģionāru gājienu uz Brīvības pieminekli.